Patiesie labuma guvēji: viss, kas Jums par to jāzina

Par patieso labuma guvēju uzskatāma fiziska persona, kas faktiski kontrolē uzņēmuma darbību – izmanto juridiskās personas augstākās vadības pilnvaras vai juridiskās personas aktīvus, kad persona formāli nav uzņēmuma struktūrā. Persona, kura uzskatāma par patieso labuma guvēju, kontroli pār uzņēmumā pieņemtajiem lēmumiem var īstenot gan tieši, gan netieši.

Ja personai pieder vismaz 25% un vairāk no uzņēmuma kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām,  normatīvo aktu izpratnē tā atzīstama par patieso labuma guvēju. Šādos gadījumos konstatējama tieša personas kontrole uzņēmumā un attiecīgi stratēģisku lēmumu pieņemšanā, un tā formāli uzskatāma par patieso labuma guvēju, kas ir reģistrējama Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros.

Netiešo kontroli uzņēmuma darbībā var īstenot ar cita uzņēmuma vai personas starpniecību, neesot reģistrētam kā uzņēmuma īpašniekam. Patiesais labuma guvējs, kas realizē netiešo kontroli, visbiežāk raksturīgs uzņēmumiem ar sarežģītu struktūru. Netiešo kontroli var īstenot:

• Ar savstarpēji noslēgtu līgumu;
• Izmantojot kāda cita dalībnieka, akcionāra vai valdes locekļa dominējošo ietekmi kapitālsabiedrībā;
• Finansējot uzņēmumu, izmantojo radnieciskas saites vai līgumsaistības.

Latvijas un starptautiskā likumdošana paredz patieso labuma guvēju norādīšanu, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības caurspīdīgumu un finanšu sistēmas drošību, palīdzot atklāt finanšu noziegumus. Turklāt, ir jāņem vērā arī uzņēmuma reputācijas aspekti. Ja uzņēmuma patiesie labuma guvēji nav reģistrēti vai tiek slēpti, uzņēmums var saskarties ar nopietniem reputācijas riskiem, kas var negatīvi ietekmēt ne tikai sadarbību ar citiem uzņēmumiem, bet arī attiecības ar investoriem un valsts institūcijām.

Uzņēmumiem par patiesā labuma guvēja nenorādīšanu vai neprecīzas informācijas sniegšanu var:

• Piemērot naudas sodu, kura apmērs tiek aprēķināts atkarībā no pārkāpuma smaguma un tā, cik ilgi uzņēmums nav norādījis korektu informāciju;
• Ierobežot uzņēmuma darbību, liedzot veikt noteiktus darījumus vai izmantot finanšu pakalpojumus līdz pārkāpumu novēršanai;
• Smagos pārkāpumu gadījumos uzsākt uzņēmuma likvidācijas procesu;
• Veikt papildus administratīvo uzraudzību un regulārus auditus;
• Piemērot personīgu atbildību uzņēmuma valdei, vadītājiem vai uzņēmuma īpašniekiem.

Informācija par patieso labuma guvēju uzņēmumā ir jāreģistrē uzņēmuma dibināšanas brīdī vai mainoties īpašumtiesību un balsstiesību sadalījumam uzņēmumā. Informācija par patieso labuma guvējiem pēc attiecīgu dokumentu sagatavošanas ir jāiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Uzņēmuma valdei ir tiešs pienākums noteikt un identificēt patiesos labuma guvējus, pārbaudot saņemto informāciju no sabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem. Akcionāriem un valdes locekļiem pašiem ir jāsniedz informācija valdei arī par to, vai tie rīkojas citas personas vārdā.

Pieteikumā par patiesā labuma guvēja reģistrāciju norādāma informācija, kas apliecina uz kāda pamata patiesā labuma guvējs veic kontroli, piemēram, īpašumtiesības vai balsstiesības uzņēmumā, kā arī personas identificējošā informācija:

• personas vārds un uzvārds;
• personas kods;
• valstspiederībs;
• pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
• veids, kā tiek īstenota kontrole sabiedrībā;
• informācija par trešajām personām, ja kontrole uzņēmumā tiek īstenota ar to starpniecību.

Piebilstams, ka, jo sarežģītāka ir uzņēmuma struktūra, jo lielāks var būt papildus iesniedzamo dokumentu skaits, lai izskaidrotu komplicēto īpašumtiesību un ietekmju sadalījumu uzņēmumā.

Ja uzņēmuma struktūrā ir notikušas izmaiņas, informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir jāatjauno ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc veiktajām izmaiņām. Informāciju par patieso labuma guvēju Uzņēmuma reģistrā var iesniegt divos veidos – dokumentus parakstot ar drošu elektronisko parakstu un iesniedzot tos elektroniski Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālā vai dokumentus sagatavojot papīra formātā iesniedzot klātienē vai nosūtot ar pasta starpniecību.